par mani

Mani sauc Inese Šuļžanoka, esmu sertificēta geštaltpraktķe, geštaltterapeite apmācībā, Latvijas Geštatalta terapijas apvienības biedre. Šobrīd rakstu noslēguma diplomdarbu Rīgas Geštalta institūtā, taču pirms diviem gadiem esmu nokārtojusi geštalpraktiķa sertifikācijas eksāmenu un ieguvu diplomu, kas ļāva man uzsākt terapeitisko praksi.

Paralēli oficiālajam mācību procesam esmu piedalījusies virknē papildu apmācību un kursu pie tādiem jomas Meistariem kā Jean-Marie Robine (bijušais Francijas Geštalta institūta vadītājs, Francijas Geštalta Asociācijas dibinātājs), Ruella Frank (Ņujorkas Geštalta institūts), Sofija Verulašvilli (Gruzijas Geštalta institūta vadītāja un Eiropas Geštalta Asociācijas prezidente), Lenny Ravich (bijušais Telavivas Geštalta institūta vadītājs), Peter Philippson (Ņujorkas Geštalta Institūts), Jose Luis Gil (Madrides Geštalta institūts), kā arī daudziem citiem ievērojamiem nozares ekspertiem. Esmu arī beigusi apmācību kursu grupu vadības specializācijā (Rīgas Geštalta institūts, 2023-2024).

Manā terapeites darbā lieliski noder tā ļoti bagātā dārgumu dzīves pieredzes krātuve, ko nesu līdzi savā dzīves mugursomā. Man ir gandrīz desmit gadus ilga pieredze diplomātiskajā, vairākus gadus esmu pārstāvējusi Latvijas biznesu intereses Polijā, man ir daudzpusīga prakse medijos – esmu bijusi gan raidījumu vadītāja, gan veidotāja, gan producente, turklāt raidījumi ir skāruši tik plašu tēmu loku kā iekšpolitika un ārpolitika, māksla un kultūra, psiholoģija un reliģija. Bet, protams, pāri visam – cilvēks. Man bija šī lieliskā iespēja satikt un strādāt ar visdažādākā līmeņa un arī visdažādākās veiksmes cilvēkiem – gan bēgļiem, gan prezidentiem.

Tāda ir mana būtība: ņemt no dzīves visu, ko tā sniedz, – un novērtēt to.

Kādā brīdī atskatoties uz savu līdzšinējo ceļu – uz paveikto un pieredzēto gan mūzikā, gan diplomātijā, gan darbā biznesa vidē, gan žurnālistikā, es sapratu, ka nodarbojos ar visu iespējamo, izņemot ar sevi. Kā rezultātā uzsāku savu terapiju. Šobrīd man aiz muguras ir vairāk kā desmit gadi personiskās terapijas. Saprotot vairāk pašai savus iekšējos procesus, man aizvien vairāk un vairāk sāka fascinēt cilvēks kā tāds. Un es nolēmu, ka gribu ne tikai ņemt sev, bet arī šajā jomā dalīties ar citiem.

Cik dziļa, interesanta un lieliska būtne ir cilvēks! Katrs no mums ir kā vesela pasaule, kurā notiek tik daudz un kurā ir tik daudz skaistā, fascinējošā un unikālā! Tas tikai ir jāatklāj un jānovērtē. Psihoterapijas procesā man patīk tieši šis – būt klātesošai, kad otrs līdzcilvēks atklāj savu skaistumu, vērtību un unikalitāti.

Man patīk teiciens – atgriezties pie factory settings, pie “ražotāja uzstādījumiem”. To uzskatu par savu terapeitisko aicinājumu – palīdzēt cilvēkam atgriezties pie sevis, savas dziļākās būtības. Diemžēl - savā dzīvē mēs saņemam ļoti daudz traumu, pārdzīvojumu, ievainojumu, iedzīvojamies kompleksos. Tā dēļ paši sevi ieliekam tādā kā krātiņā – šādi nesanāks, to nedrīkst, es neesmu pietiekami labs… Visi šie apgalvojumi ierobežo! Un tie gluži vienkārši visbiežāk nav patiesība. Man pieredze rāda, ka terapija ir ceļš uz dzīvi, kuras robežas ir plašākas par mūsu iedomātajām, kurā elpot ir vieglāk un brīvāk.

Es būšu pagodināta, ja drīkstēšu pavadīt Tevi šajā ceļā.